Abavas mantojums

Abavas ielejas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai un teritorijas attīstībai

Tagad

Latvijas okupācija 1940.gadā, Otrais pasaules karš un pēckara kolonizācija nesa smagus postījumus latviešu tautai un kultūrai.

Pēckara posmā tika agresīvi sagrauta tautas mentalitātē sakņotā attieksme pret ainavas un vides veidošanu, iznīcināts nacionālais dzīves veids un lauksaimnieciskā darbība.

Latvijas ilgstošā izolācija no Rietumu civilizētās pasaules attīstības konteksta ir izraisījusi atpalicību daudzās jomās. Arī radošo ideju apmaiņa starp latviešu un ārzemju speciālistiem un māksliniekiem bijusi ierobežota. Atgūtās neatkarības posmā pašvaldību, atbildīgo institūciju un latviešu mākslinieku centienos svarīga loma ir nepieciešamībai atjaunot zaudētās saiknes starp dabu, tautas tradīcijām, kultūrvēsturisko mantojumu un cilvēku radošajām aktivitātēm. Ir svarīgi uzsākt un realizēt tādus projektus, kuri varētu palīdzēt panākt auglīgu saistību starp tiem dabas, nacionālās kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma elementiem, kuri vēl saglabājušies, un plašajām iespējām kultūrvēsturiskās vides aizsardzībā, modernās mākslas attīstībā un dažādu rekreācijas veidu izkopšanā.

1993.gadā septiņas Abavas ielejas pašvaldības izveidoja programmu “Abava” ar mērķi aizsargāt Abavas ielejas dabu, kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošināt teritorijas attīstību.

Sākās arī sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Kopā ar Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamentu 1994.gadā tika uzsākts kopējs pilotprojekts “Abavas ielejas aizsardzības un attīstības programma”.

Ņemot vērā pašreizējās likumdošanas nepilnības, sagaidāmo straujo zemes īpašumu nostiprināšanas procesu un iespējamo zemes tirgu, nekavējoties veicami teritorijas aizsardzības pasākumi.

Atbilstoši pastāvošai likumdošanai, pašvaldību interesēm un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasībām ir noteikta robeža, izstrādāta koncepcija un nolikums īpaši aizsargājamai kultūrvēsturiskai teritorijai – rezervātam “Abavas ieleja”.

Šo projektu atbalsta Nacionālā kultūras padome, Kultūras fonds, Mākslinieku savienība un Arhitektu savienība.

Nostādne

Abavas ieleja ir Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums — kultūrvēsturiskās vides un ainavas daļa, kas veidojusies, mijiedarbojoties dažādiem cilvēka darbības un dabas elementiem un ilustrē sabiedrības evolūciju laikā un telpā. Tā ieguvusi sociāli atzītu vērtību dažādos teritoriālos līmeņos. Šādu teritoriju aizsardzība atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

Mērķis

Abavas ieleja ir viena no lielākajām Latvijas nacionālajām bagātībām, kādreiz labi pazīstama ar nosaukumu “Kurzemes Šveice”. Lai novērstu tās degradāciju, ir jāsaskaņo valsts un pašvaldību institūciju, zemes īpašnieku u.c. darbība, jāpanāk līdzsvars starp Abavas ielejas iedzīvotāju dzīves līmeņa standartu un nepieciešamību saglabāt un atjaunot teritorijas kultūras un dabas resursus visā to daudzveidībā. Nepieciešams panākt jaunas ētiskas vērtības un morāles principus, atbilstoši līdzsvarotas attīstības koncepcijai, balstoties uz darbu sabiedrības izglītības un līdzdalības laukā. Uz pilotprojektu principiem aprobēt Latvijā jaunākās atziņas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā. Nepieciešama šīs kultūrvēsturiskās teritorijas tēla radīšana.

Pamats

Kultūrvēsturiskās teritorijas izpēte, attīstības procesa analīze, likumdošanas analīze, pastāvošie draudi vides un kultūrvēsturiskā mantojuma degradācijai, iedzīvotāju un pašvaldību institūciju aktivitātes. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 1993.gadā organizētā starptautiskā plānošanas plenēra “Sabile — Kandava 2000” darba rezultāti.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Eiropas Padomes 1994.gadā organizētā starptautiskā semināra darba rezultāti.

Eiropas Padomes un Latvijas projekta “Abavas ieleja” izstrādes gaitā gūtās atziņas un radošās aktivitātes.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Eiropas Padomes organizētā 1995.gada vasaras skola.

 

Kultūrvēsturiskais mantojums — kultūrvēsturiskā ainava

Arheoloģijas pieminekļi (30 objekti)

1257 Kroju senkapi Kuldīgas raj., Rendas pag., pie Krojām

1258 Lielrendas Velna laiva, Kuldīgas raj., Rendas pag.,

senkapi pie Rendas pienotavas

1259 Rendas pilskalns Kuldīgas raj., Rendas pag., pie Valdātiem

1260 Zviedru senkapi Kuldīgas raj., Rendas pag., pie Zviedriem

2180 Valgales Baznīcas kalns Talsu raj., Abavas pag., 200 m uz D no Valgales

— kulta vieta pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā

2181 Veģu senkapi Talsu raj., Abavas pag., Abavas upes

labajā krastā pie Veģu kapsētas

2182 Tojātu apmetne un senkapi Talsu raj., Abavas pag., Abavas upes

labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām

2183 Valgales pilskalns Talsu raj., Abavas pag., pie Bandeniekiem

2184 Ģedertu senkapi Talsu raj., Abavas pag., pie bij. Ģedertiem

2188 Strautiņu senkapi Talsu raj., Abavas pag., pie Lipstu Strautiņiem

2189 Rumbas pilskalns Talsu raj., Abavas pag., pie Mazbrūveļiem

2193 Valgales senkapi Talsu raj., Abavas pag., starp Valgales upīti

un Baznīckalnu

2196 Mazvalgales senkapi Talsu raj., Abavas pag., Z Valgales pilskalnam

2212 Strautmaļu viduslaiku Talsu raj., Ģibuļu pag., Kalešos,

kapsēta pie Strautmaļiem

2213 Māras kambaru alas —

kulta vieta Talsu raj., Ģibuļu pag., pie Dižstepjiem

2255 Sabiles Krievu kapi — Talsu raj., Sabile, Abavas kreisajā krastā

senkapi pie sporta laukuma

2256 Sabiles viduslaiku pils vieta Talsu raj., Sabile, pie autoostas

2257 Sabiles pilskalns Talsu raj., Sabile, pie Pilskalna

ar senpilsētu un Kandavas ielām

2258 Kortu viduslaiku kapsēta Talsu raj., Sabile, pretī Dārza ielai 8

2296 Kandavas senkapi Tukuma raj., Kandava, pie autoostas

2297 Čāpuļu pilskalns Tukuma raj., Kandava, pie Čāpuļiem

2298 Čāpuļu upurkalns (Lūgšanu

kalns) — kulta vieta Tukuma raj., Kandava, pie Čāpuļiem

2299 Melderu Velna akmens —

kulta vieta Tukuma raj., Kandava, pie Melderiem

2300 Melderu Velna ala —

kulta vieta Tukuma raj., Kandava, pie Melderiem

2301 Mēra kalniņš — senkapi Tukuma raj., Kandava, pie Ugunsdzēsēju depo

2303 Kandavas pilskalns

(Baznīckalns) Tukuma raj., Kandava, Abavas iela

2304 Kandavas viduslaiku pils

un Pulvertornis Tukuma raj., Kandava, Pils iela

2309 Lanksēdes senkapi Tukuma raj., Matkules pag., pie Arājiem

2311 Ķempju Piltiņkalns —

kulta vieta Tukuma raj., Matkules pag., pie Ķempjiem

2312 Lanksēdes Velna pēdas Tukuma raj., Matkules pag.,

akmens pie Lanksēdes ūdensdzirnavām

Pilsētbūvniecības pieminekļi (2 objekti)

7449 Sabiles pilsētas Talsu raj., Sabile

vēsturiskais centrs Rīgas iela no 17.nama līdz Kuldīgas ielai; Kuldīgas

ielas nepāra numuru puses apbūve līdz Abavai, Aba-

vas kreisais krasts līdz Abavas ielai, Abavas ielas

pāra numuru puses apbūve līdz Ventspils ielai,

Ventspils ielas nepāra numuru puses apbūve līdz

17.namam, Ventspils ielas apbūve no 16. līdz

12.namam, līnija, ietverot Karātavu kalnu, pāri

Maža ielai, pa kapu ZA un A robežu, pilskalna A

un D nogāžu pakāpes, Pilskalna ielas pāra numuru

puses apbūve līdz Rīgas ielai, Rīgas ielas nepāra

numuru puses apbūve līdz 17.namam.

7542 Kandavas pilsētas Tukuma raj., Kandava

vēsturiskais centrs Abavas iela no 21.nama līdz Lielajai ielai, Lielās

ielas apbūve no 9. līdz 13.namam, Sabiles ielas

nepāra numuru puses apbūve līdz 9.namam un pāra

numuru puses apbūve līdz 10.namam, luterāņu

baznīca ar kapsētu, Talsu ielas pāra numuru puses

apbūve no 16.nama, Lielās ielas nepāra numuru

puses apbūve līdz 57.namam, pilskalna R robeža līdz

Raiņa ielai, Z robeža līdz paugura pakājei, A robeža

līdz Abavas ielas R puses apbūvei.

 

Dabas objekti (10 objekti)

Čužu sērūdens avoti

Atsegums un Velnala

Imulas dolomītu klintis

Kalnamuižas lejas kraujas

Kalnamuižas augšējās kraujas

Klinšainā krauja pie Cimmermaņiem

Veģu ūdenskritums

Sudmaļu ūdenskritums

Alas “Māras kambari”

Īvandes ūdenskritums

Arhitektūras pieminekļi (11 objekti)

2603 Briņķu–Pedvāles muiža Talsu raj., Abavas pag., Pedvālē

2604 Firksu–Pedvāles muiža Talsu raj., Abavas pag., Pedvālē

2605 Sabiles mācītājmuiža Talsu raj., Abavas pag., Pedvālē

6761 Brinkenu kapliča Talsu raj., Sabile, Lāčplēša iela

6762 Sabiles luteriešu baznīca Talsu raj., Sabile, Ventspils iela 4/6

6816 Kalnamuižas ūdensdzirnavu iekārta Tukuma raj., Kandava, Kalnamuiža

6817 Kandavas mācītājmuižas dzīvojamā ēka Tukuma raj., Kandava, Lazdās

6818 Kandavas luteriešu baznīca Tukuma raj., Kandava, Kalna ielā

6819 Dzīvojamā ēka un saimniecības ēka Tukuma raj., Kandava, Lielajā ielā 6

6820 Kandavas pilsdrupas un Pulvertornis Tukuma raj., Kandava, Pils ielā

6821 Dzirnavnieka dzīvojamā māja

un saimniecības ēka Tukuma raj., Kandava, Talsu ielā 10

Mākslas pieminekļi (17 objekti)

4340 Altārglezna “Golgāta”,

4341 Ērģeles (Talsu raj., Sabile, Ventspils iela 4/6, Sabiles luteriešu baznīcā),

4342 Griestu lukturis,

4343 Griestu lukturis,

4344 Kancele (Talsu raj., Sabile, Ventspils iela 4/6, Sabiles luteriešu baznīcā),

4345 Svečturi (2),

4346 Vējrādis,

4347 Zvans

4413 Altārglezna “Golgāta”,

4414 Ērģeles (Tukuma raj., Kandava, Kalna ielā, Kandavas luteriešu baznīcā),

4415 Kancele un biktsols (Tukuma raj., Kandava, Kalna ielā, Kandavas luteriešu baznīcā),

4416 Kauss un patēna,

4417 Kristāmtrauks,

4418 Skulptūra “Ļaundaris” no “Golgātas” grupas,

4419 Skulptūra “Ļaundaris” no “Golgātas” grupas,

4420 Skulptūra “Madonna”,

4421 Svečturi (2).

Izmantošanas un aizsardzības režīms

Rezervāta teritorijā:

saglabājami — kultūras pieminekļi, citi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti, vēsturiskā apbūve, tās fragmenti, vēsturiski nozīmīgā telpas plānojuma un zemes lietojuma veids (vēsturiskās pilsētas, pieminekļiem atbilstošā vide un kultūrvēsturiskā dabas ainava, vēsturisko ceļu tīkls, mežu, pļavu un lauku vēsturiskās robežas), Abavas upe, dabiskais un vēsturiskais krastu reljefs, vēsturiskās hidrotehniskās būves, mākslas darbos un citur fiksētie vēsturiskie skati, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un pieminekļi, vēsturiskās tradīcijas un leģendas, reģiona savdabība un identitāte.

Lai nodrošinātu attīstību un sabiedrībai nozīmīgu vērtību saglabāšanu, rezervāta teritorijai izstrādājams kopējs teritoriālplānojums. Rezervāta teritorijā kultūras pieminekļi, lauki, pļavas un meži saimnieciskām vajadzībām izmantojami veidā, kas nav pretrunā ar vēsturisko izmantošanu. Pieļaujama jauna būvniecība, kas nav pretrunā ar vēsturisko un kultūrvēsturisko vidi, veicināma sociālā un ekonomiskā attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, rosināma vietējā iniciatīva vides formēšanai; attīstāmas radošās aktivitātes, kas saistītas ar telpas formēšanu, un vietējās kultūras un sadzīves tradīcijas. Saimnieciskas un ražošanas būves izvietojamas tādās vietās, kur tas nav pretrunā ar kultūrvēsturiskās teritorijas aizsardzību;

aizliegta — vidi degradējoša jauna celtniecība un esošo vidi degradējošo būvju attīstība; kultūrvēsturiskās ainavas, kultūras pieminekļu un īpaši aizsargājamo dabas objektu bojāšana un iznīcināšana; jauna būvniecība stāvkrasta ainavas joslā; vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana; derīgo izrakteņu ieguve; kokmateriālu sagatavošana kailcirtēs; gaisa, gruntsūdeņu, meža, augsnes un ūdenstilpju piesārņošana; dabisko pļavu un lauku bojāšana.

Organizācija:

Izveidojama īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas — rezervāta pārvaldes sistēma, kas pamatojas uz vietējo pašvaldību un speciālo attiecīgo valsts pārvaldes institūciju sadarbību. Jāraugās, lai pastāvētu līdzsvars starp attīstību un sabiedrībai nozīmīgo īpašo vērtību saglabāšanu.

Koncepcijas autori: arhitekts J.Dambis, Dr. arch. J.Lejnieks, arheologs J.Asaris, mākslinieks O.Feldbergs, arhitekts E.Bērziņš, ģeogrāfs I.Stūre

Programmas attīstība

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 1992.gadā sāka pievērst īpašu uzmanību teritorijai, kas pieguļ Tukuma–Kuldīgas autoceļam .

1992.gadā Pedvālē tēlnieks O.Feldbergs organizēja daudznozaru plenēru, lai izveidotu Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Tā koncepcija radīja priekšnoteikumus programmas “Abava” izveidošanai, lai aizsargātu un attīstītu Abavas ielejas kultūrvēsturisko vidi.

Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas tika uzsākta kultūrvēsturiskās vides apsekošana, īpašu uzmanību pievēršot Kandavai un Sabilei. Veikti pilsētu topogrāfiskie uzmērījumi un vēsturiskās apbūves analīze. 1993.gadā noorganizēts starptautisks arhitektu plenērs “Sabile–Kandava 2000”, kurā tika risināta Kandavas–Kuldīgas autoceļa telpas sakārtošana un attīstība un izstrādāti nepieciešamie priekšlikumi un iesniegti ministrijām un pašvaldībām.

Lai uzsāktu Abavas ielejas projekta izstrādi, pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas un sadarbībā ar Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamentu 1994.gadā tika noorganizēts starptautisks daudznozaru seminārs “Rīga–Sabile”, kurā piedalījās Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta vadītājs J.M.Ballester, Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta programmu padomnieks M. de Thyse, labākie Eiropas valstu speciālisti: J.L.Genicot (Beļģija), B.O.H.Johansson (Zviedrija), B.Goodey (Lielbritānija), J.L.Sadorg (Francija), E.Keane (Črija), U.Stevens (Vācija), J.B.Rasmussen (Dānija), A.Pärn (Igaunija), V.Ranniku (Igaunija), J.Glemža (Lietuva), J.Bučas (Lietuva), arī no Latvijas. Šī paša gada beigās Eiropas Padome organizēja un finansēja speciālu sanāksmi Strasbūrā (Francija), kurā piedalījās četri Latvijas speciālisti no Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un programmas “Abava” vadītājs.

Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot jautājumu ar Kultūras ministriju un Valsts prezidenta padomnieku R.Paulu, 1994.gadā vienojās par kopēja projekta izstrādi.

1995.gadā tika noorganizēta “Abavas ielejas aizsardzības un attīstības programmas” projekta vadības padome un koordinācijas padome, kā arī notika konkurss Abavas ielejas projekta koordinatora postenim. 1995.gadā Abavas ielejas projektā iesaistījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Satiksmes ministrija un Valsts mežu dienests.

1995.gada jūlijā Abavas ielejā notika Eiropas Padomes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas organizēta ainavu arhitektu “vasaras skola” — divu nedēļu starptautisks seminārs Eiropas Padomes ekspertu prof. B.Goodey (Lielbritānija) un prof. J.L.Genicot (Beļģija) vadībā.

1995.gada decembrī projekta koordinatora vadībā tika pabeigti un apkopoti arhitektu, ģeogrāfu, arheologu un valodnieku pētījumi Abavas ielejas teritorijā par tās aizsargājamajiem kultūras un dabas pieminekļiem, vietvārdiem u.c.

1995.gada decembrī Abavas ieleja tika pieteikta iekļaušanai Pasaules mantojumu sarakstā.

1996.gada janvārī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistu un programmas “Abava” autoru kolektīvs, analizējot esošo situāciju un pastāvošo likumdošanu, pabeidza darbu pie Abavas ielejas kā īpašas kultūrvēsturiskas teritorijas koncepcijas.

Lai novērstu vienas no lielākajām Latvijas nacionālajām bagātībām — Abavas ielejas, kādreiz labi pazīstamas ar nosaukumu “Kurzemes Šveice”, degradāciju, ir izstrādāts Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu projekts “Par īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju–rezervātu “Abavas ieleja””, noteiktas tās robežas un izstrādāts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas–rezervāta “Abavas ieleja” nolikuma projekts.

Aizsargājamā teritorija ir nozīmīga Latvijas kultūrvēsturiskās ainavas sastāvdaļa ar savdabīgu reljefu un daudzveidīgiem kultūras pieminekļiem — 30 arheoloģijas pieminekļi, 2 pilsētbūvniecības pieminekļi — Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs un Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs, 11 arhitektūras pieminekļi, 17 mākslas pieminekļi un 10 dabas objekti.

Nesaskaņota un patvaļīga saimnieciska darbība šajā teritorijā var nopietni un neatgriezeniski degradēt vidi, kas ir uzskatāma par Latvijas nacionālo bagātību.

Ar īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas–rezervāta “Abavas ieleja” izveidošanu tiek noteikta īpaši aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas–rezervāta pārvaldes sistēma, kas balstīta uz vietējo pašvaldību un speciālo attiecīgo valsts pārvaldes institūciju sadarbību — izmaiņu kontroli tā, lai sasniegtu līdzsvaru starp attīstību un sabiedrībai nozīmīgu īpašu vērtību saglabāšanu.

1996.gada 24.janvārī un 14.februārī sanāksmēs par īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas–rezervāta “Abavas ieleja” priekšlikuma izstrādi piedalījās Kandavas pilsētas, Kandavas pagasta, Matkules pagasta, Sabiles pilsētas, Abavas pagasta, Ģibuļu pagasta, Rendas pagasta pašvaldības un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Ar priekšlikumiem 1995.gada 28.decembrī iepazīstināta projekta koordinatore S.Lipska, 1996.gada 25.janvārī — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M.Gailis un vides valsts ministrs I.Emsis. 1996.gada 1. un 14.februārī — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāre G.Rūtiņa, 1996.gada 9.februārī padomniece A.Melluma, 1996.gada 7. un 13.februārī — Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre V.Slaidiņa, 1996.gada 19.—20.februārī — Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta vadītājs H.M.Balesters (J.M.Ballester), kā arī citi ieinteresētie.

Par izstrādāto koncepciju pozitīvas atsauksmes ir saņemtas no Latvijas Arhitektu savienības (izraksts no Latvijas Arhitektu savienības valdes sēdes 07.02.96. protokola), Latvijas Mākslinieku savienības (09.02.96. vēstule nr.61/1-05) un Latvijas Kultūras fonda (16.02.96. vēstule nr.26/1—09).

Čpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas–rezervāta izveidošana atbilst Latvijas Republikas likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. un 16.panta prasībām un nav pretrunā likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.

Čpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas–rezervāta noteikšana būtu Eiropas Padomes un Latvijas projekta “Abavas ielejas aizsardzības un attīstības programma” 1.kārtas nobeiguma pasākums, kas ļautu veiksmīgi turpināt tālāko projekta izstrādi atbilstoši sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, J.Dambis

 

Projektā

Par īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju – rezervātu “Abavas ieleja”

 

1. Izsludināt kultūrvēsturisko teritoriju — rezervātu “Abavas ieleja” par īpaši aizsargājamu kultūras pieminekli un noteikt tā teritoriju pielikumā norādītajās robežās.

2. Apstiprināt pievienoto īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas – rezervāta “Abavas ieleja” nolikumu.

 

Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas–rezervāta “Abavas ieleja” nolikuma projekts

1.Īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija — rezervāts “Abavas ieleja” (tālāk tekstā ABAVAS IELEJA) ir kultūras pieminekļu komplekss, kas izsludināts par īpaši aizsargājamu kultūras pieminekli ar sevišķu kultūrvēsturiskās dabas ainavas, pilsētbūvniecības un arhitektūras vērtību un ir Latvijas Republikas nacionālās bagātības sastāvdaļa.

ABAVAS IELEJA darbojas saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un savā darbībā ievēro likumus, Ministru kabineta lēmumus un šo nolikumu.

2. ABAVAS IELEJA izveidota, lai novērstu kultūrvēsturiskās vides degradāciju, kā arī lai saglabātu un attīstītu nākamajām paaudzēm priekšstatus par senākajiem Latvijas valstiskajiem veidojumiem — kuršu Vanemas valsti un Kurzemes hercogisti.

3. ABAVAS IELEJAS darbība aptver novada kultūrvēsturiskās un dabas mantojuma izpēti un māksliniecisko tradīciju attīstību.

4. ABAVAS IELEJĀ kultūras pieminekļi atrodas vēsturiskajā vidē — vietā, kur tie radušies.

5. ABAVAS IELEJA aptver Tukuma rajona Kandavas pilsētas vēsturisko daļu un daļu no Kandavas un Matkules pagastiem, Talsu rajona Sabiles pilsētu un daļu no Abavas un Ģibuļu pagastiem un daļu no Kuldīgas rajona Rendas pagasta.

6. ABAVAS IELEJĀ ietilpst 2.g.t. p.m.ē.–20.gs. kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma kopums, ko iedala četros kompleksos objektos:

6.1. Abavas senleja ar kultūrvēsturiskajiem un dabas pieminekļiem: 30 arheoloģijas pieminekļi, 2 pilsētbūvniecības pieminekļi, 11 arhitektūras pieminekļi, 17 mākslas pieminekļi un sekojošie dabas pieminekļi: “Māras kambari”, Abavas rumba, Īvandes ūdenskritums, Sudmaļu ūdenskritums, Imulas dolomītu klintis, Kalnamuižas kraujas, Čužu sērūdens avoti, Velna ala;

6.2. Kandavas vecpilsēta;

6.3. Sabiles vecpilsēta;

6.4. Pedvāles muižu komplekss.

7. ABAVAS IELEJAS pamatuzdevumi ir:

7.1. nodrošināt ABAVAS IELEJAS teritorijā esošo kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu un vēsturisko ēku atjaunošanu, veidot ekspozīcijas apkārtējā vidē;

7.2. vākt, glabāt un pētīt materiālās un garīgās vērtības, iepirkt kultūras vērtības, veikt to valsts uzskaiti un nodrošināt saglabāšanu un izmantošanu;

7.3. veikt kultūrizglītojošu darbību reģiona vēstures, kultūrvēsturisko un māksliniecisko tradīciju popularizēšanā, izdot ceļvežus, bukletus, piedalīties un organizēt konferences, seminārus, simpozijus u.c. pasākumus;

7.4. restaurēt vēsturisko vidi ABAVAS IELEJAS teritorijā, kopt dabas ainavu, veidot brīvdabas ekspozīcijas;

7.5. atjaunot zudušās vēsturiskās ēkas un būves, tās apsaimniekot vai iznomāt ar ABAVAS IELEJAS darbību saistītiem mērķiem.

8. ABAVAS IELEJĀ noteikt sekojošu izmantošanas un aizsardzības režīmu.

ABAVAS IELEJAS teritorijā:

Saglabājamikultūras pieminekļi, citi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti, vēsturiskā apbūve, tās fragmenti, vēsturiski nozīmīgā telpas plānojuma un zemes izmantošanas sistēma (vēsturiskās pilsētas, pieminekļiem atbilstošā vide un kultūrvēsturiskā dabas ainava, vēsturisko ceļu tīkls, mežu, pļavu un lauku vēsturiskās robežas). Abavas upe, dabiskais un vēsturiskais krastu reljefs, vēsturiskās hidrotehniskās būves, mākslas darbos un citur fiksētie vēsturiskie skati, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un pieminekļi, vēsturiskās tradīcijas un leģendas, reģiona savdabība un identitāte.

Lai nodrošinātu attīstību un sabiedrībai nozīmīgu vērtību saglabāšanu, ABAVAS IELEJAS teritorijai izstrādājams kopējs teritoriālplānojums. ABAVAS IELEJAS teritorijā kultūras pieminekļi, lauki, pļavas un meži saimnieciskām vajadzībām izmantojami veidā, kas nav pretrunā ar vēsturisko izmantošanu. Jauna būvniecība pieļaujama saskaņā ar teritoriālplānojumu, kas nav pretrunā ar vēsturisko un kultūrvēsturisko vidi, veicināma sociālā un ekonomiskā attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, rosināma vietējā iniciatīva vides formēšanai; attīstāmas radošās aktivitātes, kas saistītas ar telpas formēšanu un vietējās kultūras un sadzīves tradīcijas. Saimnieciskas un ražošanas būves izvietojamas vietās, kur tas nav pretrunā ar kultūrvēsturiskās teritorijas aizsardzību, saskaņā ar teritoriālplānojumu.

Aizliegta vidi degradējoša jauna celtniecība un esošo vidi degradējošo būvju attīstība; kultūrvēsturiskās ainavas, kultūras pieminekļu un īpaši aizsargājamo dabas objektu bojāšana un iznīcināšana; jauna būvniecība stāvkrasta ainavas joslā; vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana; derīgo izrakteņu ieguve; kokmateriālu sagatavošana kailcirtēs; gaisa, gruntsūdeņu, meža, augsnes, ūdenstilpju piesārņošana; dabisko pļavu un lauku bojāšana.

9. ABAVAS IELEJA pakļauta Kultūras ministrijai un padomei, kas sastāv no pašvaldību pilnvarotām personām un speciālo valsts institūciju pārstāvjiem, ir juridiska persona un tai ir zīmogs, sava simbolika un atribūtika. ABAVAS IELEJAS darbu vada direktors, kas ir tieši pakļauts kultūras ministram un padomei.

10. Lēmumu par ABAVAS IELEJAS reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc pašvaldību piekrišanas.

11. ABAVAS IELEJAI ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Ierosina: Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija; Ojārs Feldbergs, programma “Abava”; Velga Krekovska, Sabiles pilsētas dome; Dainis Rozenfelds, Kandavas pilsētas dome; Maija Dubro, Abavas pagasta padome; Gaida Krūze, Ģibuļu pagasta padome; Alfrēds Ķieģelis, Kandavas pagasta padome; Jānis Ozols, Matkules pagasta padome; Alvis Ausmanis, Rendas pagasta padome.

Ojārs Feldbergs,

programmas “Abava” vadītājs

* Ievērojot autora vēlēšanos, citējumos saglabāta to valoda un pareizrakstība.